UZ SĀKUMU AKCIJAS PRECES JUMTA PIEDERUMI JAUNUMI MONTĀŽAS PIEMĒRI

 

Par mums
Māla dakstiņi
Betona dakstiņi
Jumta logi
Kapara jumti
Auto nojumes
Mūsu objekti
Noderīgas saites
Kontakti
 

Dakstini cenas

 

 

Jumtutirgus kontakti

 
Jumtutirgus Twitter

 

 

MONIER/betona dakstiņi/dakstiņi/ZANDA LUX/MINSTER TE/ZANDA PROTECTOR/BETONA DAKSTIŅI CENA

 

MONIER betona dakstiņi

* MONIER betona dakstiņi - konsultējam, veicam individuālu materiāla aprēķinu, noformējam pasūtījumu, esam mūsu klientu rīcībā arī pēc jumta seguma ieklāšanas!

 

Sveida dasktins Bebrastes dakstins Marselas dakstins
ZANDA LUX ZANDA PROTECTOR MINSTER TE
     

Nepareizi stereotipi un maldinoša informācija par betona dakstiņiem

Zemāk ir apkopota informācija, kuru ņemot vērā Jūs varēsit izdarīt pareizo jumta seguma izvēli!

 

Jumta segumu svara salīdzinošs aprēķins: “Dakstiņi pret metāla jumtu”

Aprēķins vienādiem jumtiem ar dažādu jumtu segumu
variants - MĀLA DAKSTIŅI
variants - METĀLA SEGUMS

Tāpat apskatīsim arī divus jumta slīpuma variantus
a) jumta slīpums = 20 grādi, a) jumta slīpums = 40 grādi.
Aprēķinam tiek izmantotas normatīvā:
SNIEGA SLODZE 70 kg/m2
VĒJA SLODZE 30 kg/m2

Lai nodrošinātu normālu siltumizolāciju, minimālajām izolācijas (minerālvates) slāņa biezumam jābūt 150 mm. Lai nodrošinātu normālu jumta ventilāciju un novērstu kondensāta rašanos, starp siltumizolāciju un zemseguma materiālu ir jābūt 30 mm spraugai, starp zemsegumu un latu 20 ~ 30 mm. Kopā spāres minimālais augstums ir 200 mm. Lai konstruktīvi būtu ērti pielietot minerālvati, attālumam starp spārēm jābūt 600 mm.

SLODZES APRĒĶINS JUMTA 1m2

SLODZES NOSAUKUMS

NORMATĪVĀ SLODZE KG/M2 PĀRSLODES KOEFICIENTS APRĒĶINA SLODZE KG/M2  

Māla dakstiņi

40 1.1 44  

Metāla jumts

7 1.1 8  

Spāres 50x200 mm

9 1.1 10  

Spāres 50x50 mm

4 1.1 4  

Siltumizolācija (minerālvate)

3.5 1.1 4  

Griestu apšuvums (reģipsis)

14 1.1 15  

Sniega slodze

70 1.4 98  

Vēja slodze

30 1.4 42  

Kopā(māla dakstiņu klājums)

170.5   217  

Kopā(metāla jumta klājums)

137.5   181  
 

Kā redzam, tad jumta materiāla svars sastāda tikai daļu no kopējās slodzes un tas praktiski neietekmē spāru šķērsgriezuma izvēli. Veicot spāru izturības aprēķinu pie jumta slīpuma 20 grādi un spāru soļa 600 mm, iegūstam:
1. VARIANTS - māla dakstiņu klājums; aprēķina slodze = 109,7 kg/m2
2. VARIANTS - metāla klājums; aprēķina slodze = 87,0 kg/m2

Secinājumi:
Spāru šķērsgriezumu un kokmateriālu patēriņu jumta seguma svars ietekmē minimāli.
Daudz lielāku slodzi uz jumtu dod sniega un vēja slodzes.
Spāru šķērsgriezuma un latu soli nosaka galvenokārt siltumizolācijas prasības.
Ņemot vērā augstāk minēto, redzam, ka māla dakstiņu svars nav trūkums, bet priekšrocība, jo māla dakstiņu jumts droši izturēs visus vējus!

 
Ja ir bažas pirms jumta seguma maiņas

Latvijā ir maz tādu māju īpašnieku, kuri pirms jumta remonta sākšanas nebūtu norūpējušies par tā konstrukciju nestspēju. Cilvēku izbailes par to, ka māja zem dakstiņu jumta nosēdīsies - diemžēl tā ir mūsu darba ikdiena. Ir cilvēki, kas baiļojas pat par mājas pamatu bojājumiem. Bet ja tā patiesi būtu problēma, tad mūsu senči vēl gadu tūkstošiem pirms mums nebūtu izvēlējušies aizsargāt savas mājas tieši ar dakstiņu jumtiem.
Nepamatotā satraukuma iemesls lielākoties ir maldīgais uzskats, ka jumta materiāls ir galvenais konstrukciju noslogojuma avots. Tā tas nav. Lielāko smagum aslodzi katras mājas jumtam rada pavisam citi faktori. Baltijas klimatā tie ir spēcīgie vēji un sniegs. Nedrīkst aizmirst, ka katram jumtam ir jāspēj noturēt arī skursteņslauķi vai cilvēku, kurš veic jumta apkopi. Istenībā neviens no jumta materiāliem pats par sevi nesasniedz pat 20 procentus smaguma, kāds jānotur jebkurai gatavai ēkai. Piemēram, dakstiņu masa ir apmēram 40kg/m2. Taču ja jums ir bail, ka mājas konstrukcija nav paredzēta tāda smaguma noturēšanai, padomājiet, kas notiek stiprā vējā vai pēc sniega uzsnigšanas! Sniega masa var sasniegt pat 200-300 kg/m2. Nesatrauucieties lieki un nepakļaujieties maldīgiem aizspriedumiem, bet atcerieties: vislabāk būtu, ja pirms remonta sākšanas ēkas konstrukciju nestspēju pārbaudītu speciālisti. Latvijas privātmāju stāvoklis atkarībā no to vecuma un uzturēšanas kvalitātes ir ļoti atšķirīgs. Tomēr gribētos novēlēt ikvienam īpašniekam, lai viņa mājas jumts spēj nodrošināt vismaz divas svarīgas funkcijas: aizsargāt mājas iemītniekus no mainīgajiem laika apstākļiem un kalpot par mājas rotu.
Ja ar jumta maiņu nenodarbosities pats, izvēlieties prasmīgu jumiķi - partneri! Ikviens, kurš savās mājās jelkad ir taisījis remontu, zina, ka labus materiālus piemeklēt nav grūti, taču prasmīgi meistari jāmeklē kā adata siena kaudzē. Droši vaicājiet mums, ieteiksim Jūsu vajadzībām atbilstošu jumiķi!

 

Dakstiņu jumts ir viegls

Bieži nākas dzirdēt apgdvojumu, ka dakstiņu jumts ir pārāk smags un mājas konstrukcija tāpēc viņa smagumu noteikti nespēs izturēt. Šāds secinājums ir aplams jau tāpēc vien, ka nebalstās uz praksi, proti praktisku mājas konskukciju nestspējas pārbaudi. Tas ir tas pats. kā apgalvot: zabra Ir balta ar melnām svītrām.
Bet varbūt tieši otrādi: zebra ir melns dzīvnieks, kuram ir baltas svītras?

Atzimēsim, ka praktizējoši būvinženieri un celtnieki pēc savas pieredzes ir secinājuši: jumta materiāla masa uz jumtu kā kopumu būtībā lielu ietekmi neatstāj. Par to vai dakstiņu jumts ir smags vai nē, cilvēki varētu diskutēt stundām ilgi. Mēs iesakām neuzticēties maldigiem apgalvojumiem. Lai izzinātu lietas patieso būtību, lūdziet profesionāļus dot slēdzienu par jūsu ēkas koristrukciju patieso nestspēju. Vēl nesenā pagātnē, padomju laikos, arī Latvijā par jumtu segumu Nr: 1 bez ierunām tika pasludināts azbestu saturošais šīferis. Lēmums bija nepārprotams un izpildāms bez iebildēm, tikt pie kvalitatīviem un tradicionāliem jumta materiāliem nebija gandrīz iespējams. Tā nu par daudzu tolaik būvēto māju jumtu ir kļuvis „vecais - labais” šīferis. Interesantākais ir tas, ka šīfera jumta svars nemaz tik daudz neatšķiras no dakstiņu jumta svara, un mūsdienās tūkstošiem līdzīgu jumtu klāj tieši dakstiņi. Izvēloties savai mājai jauno jumta materiālu, jādomā par tā paredzamo kalpošanas laiku, nevis masu, jo tai tiešām nav lielas nozīmes. Parasti ēkas projektē tā, lai spētu izturēt lielu sniega un vēja slodzi. Sniegs un vējš kopā veido apmēram 76 procentus visas slodzes, kas iedarbojas uz jumtu. Jumta konstrukcijas (spāres, latojums, savilces,jumta krēsli u.c.) slodze veido vidēji 11 procentus, bet jumta materiā daļa tikai kādus 13 prooentus. Ja vēl pievieno slodzi, ko rada pa mājas jumtu staigājošs skursteņslauķis (kādus 80 kg smags vīrietis) un drošības aprīkojumu, kādu íkvienam jumtam aprēķina jau projektēšanas stadijā, tad var droši apgalvot: jumta materiāla īpatsvars veido pavisam niecīgu daļu no kopējās jumtam paredzētās smaguma slodzes. Ļoti daudzām vecām mājām, kuru jumtus klāj šīferis, zem šīfera apakšā
ir dēļu klājums vai lubiņas, bieži vien arī jumta pape. Šāda jumta viena kvadrātmetra masa iraptuveni 50 kg, Salīdzinājumam: dakstiņu jumts sver tikai 40kg/m2. Šādā gadījumā, nomainot veco šīfera jumtu pret dakstiņiem varēsiet droši apgalvot, ka esat samazinājis savas mājas jumta kopējo masu. Ja tomēr šaubieties par savas mājas konstrukciju izturību, zvaniet vai rakstiet mums! Mēs veiksim visus nepieciešamos aprēķinus vai apsekošanu bez maksas!

Informācija apkopota no Monier Latvija arhīviem
     

 

         
Copyright 2013 www.jumtutirgus.lv. All Rights Reserved.